Indija ir piedalījusies Pasaules kausā, ir ieguvusi Kriketa Pasaules kausu un bijusi arī hokeja pasaules čempione! Nu, tagad pievērsīsimies nopietnam jautājumam un parunāsim par to, kāpēc Indija neiekļuva futbola pasaules kausā.
Indija faktiski ieguva ceļazīmi uz Pasaules kausu 1950. gadā, taču fakts, ka indieši tolaik spēlēja basām kājām, ko FIFA jau sen bija aizliegusi, un ārvalstu valūtas trūkums tajā laikā, kā arī nepieciešamība ceļot pāri okeānam ar laivu uz Brazīliju, lika Indijas komandai atteikties no kvalifikācijas 1950. gada Pasaules kausam, ko Indijas Futbola federācija (IFF) tolaik neuzskatīja par svarīgāku par Olimpiskajām spēlēm. Taču Indijas futbols tajā laikā patiešām bija diezgan spēcīgs, 1951. gadā Āzijas spēlēs Ņūdeli tika uzvarēta Irāna ar 1:0 un izcīnīts vīriešu futbola čempionāts – mājas spēle nav godpilna? 1962. gadā Indija Džakartā ar 2:1 pārspēja Dienvidkoreju un izcīnīja Āzijas spēļu čempionātu. 1956. gadā Indija arī iekļuva Olimpisko spēļu finālčetriniekā, un tā bija pirmā Āzijas komanda, kas sasniedza šādus augstumus.
Indijas Futbola asociācija (IFA) ir krietni atvērtāka nekā Ķīnas Futbola asociācija (CFA), kas 1963. gadā nolīga ārzemju galveno treneri un līdz šim ir pieņēmusi darbā 10 diplomātus, tostarp Hortonu, kurš ir bijis Ķīnas izlases galvenais treneris un kurš Indijas komandu vadījis piecus gadus (2006.–2011.), kas ir visilgākais laiks, kopš viņš ir vadījis ilgāko diplomātiju, kas nav novedusi pie izrāviena Indijas futbolā.
Indijas Futbola federācija (IFF) ir izvirzījusi mērķi sasniegt Pasaules kausa finālposmu 2022. gadā. Indijas līgas mērķis ir pārspēt Ķīnas Superlīgu – 2014. gadā Anelka pievienojās FC Mumbai City, Pjero pievienojās Deli Dynamo, Pire, Trezegē, Jongs Berijs un citas zvaigznes arī ir spēlējušas Indijas Premjerlīgā, bijušais Manchester United uzbrucējs Berbatovs šī gada vasarā parakstīja līgumu ar Indijas Premjerlīgas komandu Kerala Blasters. Taču kopumā Indijas līga joprojām ir ļoti jaunā līmenī, un indieši arī dod priekšroku kriketam, nevis futbolam, tāpēc Indijas līga nevar piesaistīt sponsoru interesi.
Briti tik daudzus gadus kolonizēja Indiju un, dodoties prom, paņēma līdzi pasaulē iecienītāko futbola bumbu, iespējams, tāpēc, ka uzskatīja, ka šis sporta veids nav piemērots arī Indijai. Varbūt indieši ir pārāk bailīgi, lai spēlētu basketbolu bez nūjas atbalsta...
Indijas futbola izlase 1950. gada Pasaules kausa izcīņā Brazīlijā
Basām kājām leģenda
Laikā, kad Indija cīnījās par savu brīvību un boikotēja Lielbritānijā ražotās preces, Indijas spēlētāji, kas spēlēja basām kājām, noteikti vēl vairāk vairoja Indijas nacionālismu, ja viņiem izdevās uzvarēt britus laukumā, tāpēc lielākā daļa Indijas spēlētāju saglabāja ieradumu spēlēt basām kājām. Lai gan Indijas spēlētāji nebija pieraduši valkāt sporta apavus līdz 1952. gadam, viņiem tie bija jāvalkā laukumā, kad lija lietus, lai samazinātu kritienu risku.
Indijas komanda, kas eksperimentēja ar neatkarību tikai 1947. gadā un piedalījās 1948. gada Londonas Olimpiskajās spēlēs kā absolūti jauns spēks starptautiskajā futbolā, turnīra pirmajā kārtā ar 2:1 zaudēja Francijai, taču astoņi no vienpadsmit spēlētājiem laukumā spēlēja bez apaviem. Kā īsta Britu impērija, Indija ar savu izcilo sniegumu iekaroja angļu pūļu sirdis un prātus, un tai ir gaiša nākotne.
Haosa turnīrs
Pasaule cīnās, lai atgūtos pēc Otrā pasaules kara, kas bija postošākais cilvēces vēsturē, postījumiem. Sagrauta Eiropa vairs nevarēja atļauties rīkot Pasaules kausu, tāpēc par 1950. gada turnīra norises vietu tika izvēlēta Brazīlija, FIFA dāsni apbalvojot AFC ar vienu no 16 vietām, un Āzijas 1950. gada Pasaules kausa kvalifikācijas komandas, kurās piedalījās Filipīnas, Birma, Indonēzija un Indija, līdzekļu trūkuma dēļ atteicās no turnīra, pirms tas pat bija sācies. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ Filipīnas, Mjanma un Indonēzija zaudēja savas spēles, pirms varēja aizvadīt kvalifikācijas spēles. Indija bija tā laimīgā, kas kvalificējās Pasaules kausam, nespēlējot nevienu kvalifikācijas spēli.
Tā kā dažādu iemeslu dēļ masveidā nepiedalījās Eiropas komandas, un Argentīna atteicās piedalīties, lai Brazīlijai kā mājiniecei būtu 16 komandas un izvairītos no apkaunojoša Pasaules kausa, tai bija jāpiesaista komandas no visas Dienvidamerikas, un vidusmēra Bolīvijas un Paragvajas komandas tik tikko iekļuva turnīrā.
Nespēja ierasties uz sacensībām
Sākotnēji ievietota 3. grupā kopā ar Itāliju, Zviedriju un Paragvaju, Indija dažādu iemeslu dēļ nespēja kvalificēties turnīram, tādējādi zaudējot vienīgo iespēju parādīt savu impēriju Pasaules kausā.
Lai gan vēlāk klīda baumas, ka FIFA neļāva Indijas komandai turnīrā spēlēt basām kājām, Indijas komanda nožēloja, ka nevarēja piedalīties turnīrā. Taču fakts ir tāds, ka FIFA īpašie noteikumi par spēlētāju ekipējumu, dodoties spēles laukumā, netika formalizēti līdz 1953. gadam.
Iespējams, patiesā vēsture ir tāda, ka toreizējā Indijas Futbola federācija (AIFF) bija pilnīgi bezpalīdzīga, ņemot vērā milzīgās izmaksas aptuveni 100 000 kroru rūpiju apmērā, un ka aptuveni 15 000 kilometru brauciens uz Brazīliju uz Pasaules kausu, kas bija mazāk svarīgs nekā Olimpiskās spēles, korumpēto un stulbo Indijas amatpersonu acīs tika uzskatīts par pilnīgi nevajadzīgu un labāk izmantojamu līdzekļu piesavināšanai. Tāpēc, lai gan Indijas štatu futbola asociācijas aktīvi pūļa finansēja Indijas komandas dalības izmaksas un FIFA pieņēma grūto lēmumu segt lielāko daļu Indijas komandas dalības izmaksu, informācijas kavēšanās dēļ, ko izraisīja nepareiza komunikācija un intereses trūkums par dalību Pasaules kausā, Indijas Futbola federācija izvēlējās atturēties un desmit dienas pirms 1950. gada Pasaules kausa sākuma nosūtīja FIFA telegrammu, lai sagatavotos Pasaules kausam. Nepietiekams sagatavošanās laiks, aizkavēta komunikācija un grūtības spēlētāju atlasē padarīja Indijas futbola vēsturē lielāko kļūdu — paziņojumu, ka tā nepiedalīsies Pasaules kausā.
1950. gada FIFA Pasaules kauss Brazīlijā noslēdzās ar tikai 13 komandām, pievienojoties 1930. gada FIFA Pasaules kausam Urugvajā kā Pasaules kauss ar vismazāko komandu skaitu vēsturē. Tas bija nepieciešams posms, lai grūtībās nonākušais Pasaules kauss varētu attīstīties laikmetā, kad Pasaules kauss vēl nebija globāla mēroga pasākums un piesaistīja dažādu valstu uzmanību.
Rakstīts beigās
Saniknotā FIFA aizliedza Indijai kvalificēties 1954. gada Pasaules kausam, jo pēdējā brīdī tika paziņots, ka tā nepiedalīsies 1950. gada Pasaules kausā. Indijas komanda, kas tolaik bija izcila un viena no vadošajām komandām Āzijas futbolā, nekad neguva iespēju spēlēt Pasaules kausā. Tajos laikos, kad nebija vizuālu ierakstu, "Barefoot Continentals" spēku varēja aprakstīt tikai pēc iesaistīto cilvēku stāstījumiem. Kā intervijā žurnālam "Sports Illustrated" sacīja leģendārais Indijas futbolists Sailens Manna, kuram bija jāspēlē kā Indijas laukuma kapteinim 1950. gada Pasaules kausā: "Indijas futbols būtu bijis citā līmenī, ja mēs būtu uzsākuši šo ceļojumu."
Indijas futbols, kas diemžēl palaida garām iespēju attīstīties, turpmākajos gados ir bijis pastāvīgā lejupslīdē. Valsts, kuras visi iedzīvotāji bija traki par kriketa spēli, bija gandrīz aizmirsusi savulaik futbolā sasniegto diženumu un par lielas nācijas cieņu varēja cīnīties tikai Zemes derbijā ar Ķīnu.
Nespēja kļūt par pirmo Āzijas komandu, kas kvalificējusies Pasaules kausam kā neatkarīga nācija, un nespēja gūt pirmos Āzijas komandas vārtus Pasaules kausā ir bijuši lieli nožēlas punkti Indijas futbola vēsturē.
Izdevējs:
Publicēšanas laiks: 2024. gada 11. oktobris
